Baņa Luka (Banja Luka)
 |
Baņa Luku pirmoreiz rakstos minējis Ungārijas karalis Lāslo II. Osmaņu impērijas laikos Baņa Luka bija Bosnijas ejāleta centrs. Pilsētas centru no 1566. līdz 1574. gadam izbūvēja Ferhats pašā Sokolovičs (Ferhat-paša Sokolović).
Austroungārijas laikā pilsētā strauji attīstījās rūpniecība. Starpkaru Dienvidslāvijā Baņa Luka bija Vrbasas banovinas centrs. Otrā pasaules kara laikā Baņa Luka ietilpa Horvātijas brīvvalsts teritorijā. Pilsētā un apkārtnē notika represijas pret ebrejiem un serbiem.
Bosnijas kara laikā Baņa Luka bija serbu zonā, un tiešas kaujas pilsētā nenotika. No pilsētas tika padzīti horvātu un bosniešu iedzīvotāju un tika nopostīti visi to dievnami (to skaitā 16 mošejas, celtas 16. un 17. gadsimtā).
Ģeogrāfiskā karte - Baņa Luka (Banja Luka)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bosnija un Hercegovina
 |
 |
| Bosnijas un Hercegovinas karogs | |
2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BAM | Konvertējamā marka (Bosnia and Herzegovina convertible mark) | KM or КМ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BS | Bosniešu valoda (Bosnian language) |
| HR | Horvātu valoda (Croatian language) |
| SR | Serbu valoda (Serbian language) |